top of page

Transports

Padomi un gramatika:

Darbības vārdu priedēkļi

Varbības vārdus var darināt ar priedēkļiem, mainot vārdu nozīmi

Priedēkļi  ir​

Iz     aiz    uz     ap     at     ie   ne  no      pa      pār     pie      sa      jā

IZbraukt

AIZbraukt

UZbraukt

APbraukt

ATbraukt

IEbraukt

NEbraukt

NObraukt

PAbraukt

PĀRbraukt

PIEbraukt

SAbraukt

brauc

Sveicināti! Mani sauc Armins Ronis. Šis stāsts būs veltīts transportam un ceļošanai Rīgā un tās tuvākajā apkārtnē. Atkarībā no transporta lieluma un veida, tā apstāšanās vietas sauc par pieturām, stacijām vai ostām. Pietura parasti ir neliela vieta, kur transports tikai pietur. Parasti tā ir ielas vai ceļa malā. Ielas ir pilsētā, bet šosejas un ceļi ārpus pilsētām. Ielām Rīgā var būt dažādi nosaukumi - iela, gatve, līnija, pat dambis. Vietu, kur transports ne tikai pietur, bet arī stāv, sauc par staciju. Piemēram, Rīgas dzelzceļa stacija. Savukārt vieta, kurā satiekas transports un tā kļūst par svarīgu punktu transporta plūsmā, tiek saukta par ostu. Piemēram, Rīgas autoosta vai lidosta. Tomēr vārdam “osta” galvenā nozīme tomēr ir vieta, kas iekārtota kuģu stāvēšanai, iekraušanai, izkraušanai, pasažieru iekāpšanai, izkāpšanai, kā arī dažādu palīgoperāciju veikšanai. Tomēr mūsdienās šim vārdam ir daudz plašāka nozīme. Mēs varam teikt arī  “laulības osta” vai “miera osta”. Rīgā ir lidosta, autoosta, dzelzceļa stacijas un Rīgas pasažieru osta, kur piestāj kuģi. Vēsturiski Rīga ir bijusi kuģniecības pilsēta. Mūsdienās gan ne pārāk daudz cilvēku, bet tomēr viens otrs, uz Rīgu atceļo ar kuģi. Šobrīd Rīgas ostā piestāj kruīza kuģi, un cilvēki no tiem dodas apskatīt Vecrīgu. Vasarās uz Rīgu atceļo ar jahtas, kurām ir īpašas – jahtu ostas, piemēram Andrejosta un Ķīpsalas jahtu osta. Lidosta ir vieta, kur paceļas un nolaižas lidmašīnas. Latvijas lielākā lidosta atrodas Rīgā un to sauc “Lidosta Rīga”. Te mēs sagaidām un pavadām draugus, radus un citus tuvus cilvēkus tālos vai tuvākos ceļos. No lidostas uz Rīgas centru var nokļūt ar taksometru, ikdienā mēs sakām “ar taksi”. Esiet uzmanīgi, taksis latviešu valodā ir arī suņu šķirne. Ja negribat braukt ar taksi, uz centru varat braukt ar 22. autobusu. Cits veids, kā nokļūt Rīgā, ir autobuss. Izšķir starptautiskos, starppilsētu, pilsētas autobusus. Starptautiskie autobusi Rīgā ierodas no ārzemēm, piemēram, no Tallinas, Viļņas, Kijevas un Prāgas. Starppilsētu autobusu maršruts ir starp Latvijas pilsētām. Tiem ir biežākas pieturas un sarežģītāki maršruti, piemēram, Liepāja-Rīga vai Liepāja-Vaiņode-Rīga, vai Liepāja-Aizpute-Rīga. Pilsētas autobusi kursē tikai pilsētas robežās un tiem dažreiz ir sarežģīti maršruti. Atgriezīsimies pie Rīgas autoostas, kur apstājas un stāv starptautiskie, starppilsētu un piepilsētas autobusi. Rīgas autoosta atrodas Rīgas centrā kanāla malā pretim Rīgas Centrāltirgum. Tajā pienāk un no tās atiet autobusi pēc saraksta. Sarakstā ir norādīts atiešanas un pienākšanas laiks, kā arī platforma, no kuras autobuss atiet vai pienāk. Rīgas autoostā ir svarīgi zināt platformu, lai atrastu konkrēto autobusu. Piemēram, Liepājas autobuss – tā mēs sakām par autobusa maršrutu, ar kuru var aizbraukt vai atbraukt no Liepājas – Liepājas autobuss parasti atiet no 3. platformas. Rīgas autoostā var iegādāties biļetes, ja nevēlaties tās pirkt elektroniski internetā. Tur var nodot glabāšanā bagāžu, autoostā ir pasažieru uzgaidāmā zāle un citas lietas. Šobrīd Rīgas autoostu, tāpat kā Rīgas dzelzceļa staciju gaida lielas pārmaiņas, jo tiek celts ātrgaitas dzelzceļš “Rail Baltic”. Latvijā “Rail Baltic” centrālā stacija būs Rīgas Centrālā dzelzceļa stacija, Tā atrodas pavisam netālu no Rīgas autoostas un ir viegli pamanāma pēc stacijas pulksteņa. Tā ir vieta, kur bieži tiek sarunātas tikšanās ar atbraukušajiem, jo šo pulksteni var redzēt gandrīz no visām pusēm un tālu. Vai arī ar tiem, kas jāsagaida. Bez Centrālās dzelzceļa stacijas, Rīgā ir vairākas citas dzelzceļa stacijas, piemēram, Torņakalna stacija, Zemitānu stacija, Brasa, Mangaļi, Imanta un citas, kuras var izmantot ne tikai dodoties ārpus Rīgas, bet arī no vienas Rīgas apkaimes uz otru. Vilcienā noteikti ir jāiegādājas biļete, to var izdarīt kasē dzelzceļa stacijā, tuvajos vilcienu maršrutos pie sabiedriskā transportlīdzekļa pavadoņa (biļešu pārdevēja), vai mobilajās lietotnēs. Cits veids, kā pārvietoties pa pilsētu, ir pilsētas autobuss. Autobuss brauc ar degvielu un ir neatkarīgs no elektrības tīkla pārklājuma. Tam ir visplašākais maršrutu plānojums – 51 maršruts  un to izmanto visvairāk rīdzinieku. Otrs populārākais sabiedriskā transporta veids Rīgā ir tramvajs. Tramvajs brauc pa sliedēm un tam ir nepieciešama elektrība, lai pārvietotos. Kopumā tramvajam ir 6 līnijas, bet tās nav numurētas pēc kārtas. Tramvaji ir saglabājuši savus numurus vēsturiski. Piemēram, jebkurš sirmgalvis un bērns zina, ka uz Zoodārzu var aizbraukt ar 11. tramvaju. Līdz mūsdienām Rīgā ir saglabājies salīdzinoši rets pilsētas transporta veids – trolejbuss. Lai brauktu, tam ir nepieciešama elektrība, bet nav nepieciešamas sliedes. Mūsdienās trolejbusi tiek aprīkoti  ar nelieliem motoriem, lai patstāvīgi varētu veikt ceļu no vienas elektrolīnijas uz otru. Rīgā ir 21 trolejbusa maršruts. Lai pārvietotos ar sabiedrisko transportu Rīgā, ir nepieciešama biļete, citādi jūs būsiet bezbiļetnieks vai “brauksiet pa zaķi” - tā saka. Biļetēm ir vairāki veidi: biļete papīra formātā (e-talons) un koda biļete. E-talonu var nopirkt iepriekšpārdošanā, tas nozīmē, pirms brauciena, laikrakstu un žurnālu kioskos vai biļešu tirdzniecības automātos. Katram pasažierim ir jāiegādājas savs e-talons. Koda biļete ļauj veikt norēķinus par braucieniem ar viedtālruni tiešsaistes režīmā. Lai lietotu koda biļeti, jums savā viedtālrunī ir jāuzstāda mobilā lietotne. Vienīgais maršruts, kurā biļeti iespējams iegādāties arī pie transportlīdzekļa vadītāja ir 22. autobuss, ar kuru uz centru var nokļūt no lidostas “Rīga”. Biļeti var nopirkt tikai ar bankas maksājumu karti. Vēl biļešu veidi atšķiras no to izmantošanas ilguma un veida. Ir mēnešbiļete, kuru varam lietot visu mēnesi. Šai biļetei mēneša laikā braucienu skaits nav ierobežots. Dienas biļete ir derīga vienai, trim vai piecām dienām. Trešais biļetes veids ir “laika biļete” – tā ir derīga 90 minūtes no reģistrēšanas brīža. Tas nozīmē, ka ar šo biļeti līdz pat tās izmantošanas 89 minūtei jūs varat pārsēsties citā transporta līdzeklī – pilsētas tramvajā, trolejbusā vai autobusā. Vairāk par Rīgas sabiedrisko transportu un biļešu iegādes iespējām jūs varat uzzināt Rīgas satiksmes mājas lapā. Ja nevēlaties braukt Rīgā ar sabiedrisko transportu, ir iespējams pārvietoties ar velosipēdu jeb riteni vai elektrisko skrejriteni. Protams, var braukt ar  taksometru. Lūdzu, pārvietojoties pa pilsētu vienmēr esiet uzmanīgi un piesardzīgi, nepakļaujiet sevi transporta negadījumu un avārijas riskam! Un – kā saka Latvijā – laimīgu ceļu!

Rīgas stāsti

Rīgas stāsti

“Rīgas stāsti” ir mācību video cikls. Vidēji garos materiālos apkopoti stāsti latviešu valodā par tēmām, kas ir apstiprinātas Latviešu valodas programmā pieaugušajiem B1 un B2 līmenim.

Projekts tiek līdzfinansēts Rīgas pilsētas Sabiedrības integrācijas programmas ietvaros.

​Par mācību materiāla saturu atbild biedrība “DrKT biedrība.

bottom of page