Sveicināti! Mani sauc Armins Ronis, un šī būs garšīgākā epizode, jo mēs runāsim par ēdienu. Rīdziniekiem, tāpat kā visiem, patīk garšīgi paēst, tāpēc rīdzinieki dodas uz restorāniem un kafejnīcām vai gatavo ēdienu mājās paši. Latviešu ēdienkarte ir veidojusies citu tautu ietekmē, tomēr dažus ēdienus mēs uzskatām par savu nacionālo bagātību.

Visvairāk mēs lepojamies ar rupjmaizi. Tā sauc melno maizi, kas tiek cepta no rudzu miltiem īpašā tehnikā. Tā vienmēr būs ļoti veselīgs spēka avots. Tomēr visvairāk mēs pārtikā patērējam kartupeļus. ai arī sen atpakaļ latvieši kartupeļus ēst negribēja nepavisam, šodien tas ir visvairāk patērētais produkts. Kartupeļus var vārīt, cept, gatavot no tiem biezputru. Mēs tos pievienojam salātiem, zupām un citiem ēdieniem.

Viens no tādiem ēdieniem ir bukstiņputra - kartupeļu un miežu putraimu biezputra, kura tiek gatavota pēc īpašas, katrai saimniecei savas, receptes. Bukstiņputru visbiežāk ēd cauraudzītī vai speķī saceptiem sīpoliem. Šādi saceptu speķi mēs ēdam ar trešo - tikai latviešiem raksturīgo ēdienu - pelēkajiem zirņiem. Pelēkie zirņi ir tik īpaši, ka lielajiem pelēkajiem zirņiem ir piešķirts cilmes vietas nosaukums. Tas nozīmē, ka tos drīkst audzēt tikai konkrētā teritorijā – Latvijā. Vārītus pelēkos zirņus visbiežāk mēs ēdam Ziemassvētkos, ar tiem ir saistīti vairāki ticējumi, piemēram, Ziemassvētkos jāapēd visi zirņi: cik neapēstu zirņu, tik neizraudātu asaru. Ja jau mēs runājam par svētkiem, tad latviešiem ir katros svētkos savi īpaši ēdieni. Ziemassvētkos svarīgi ir cept piparkūkas un pīrāgus jeb speķa pīrādziņus. Bieži vien saimnieces sacenšas, kurām pīrāgi sanāks mazāki un gardāki. Pīrāgu un piparkūku gatavošanas procesā bieži tiek iesaistīta visa ģimene. Tāpat Ziemassvētkos galdā tiek celti sautēti jeb štovēti kāposti un cepetis. Tikai reta saimniece mūsdienās gatavo cūkas šņukuru, kā tas bija pieņemts senos laikos.

Savukārt Jāņos, kas ir otri tradīcijām bagātākie svētki, galdā tiek celts īpašs Jāņu siers. To katra saimniece var sasiet pati. Mēs sakām “sien sieru”, jo gatavošanas laikā tas tiek ietīts audumā un tur nobriedināts. Jāņos mēs cepam arī pīrāgus un rabarbermaizi. Bet galvenais dzēriens Jāņos ir alus, protams, tikai pieaugušajiem.

Pēc Jāņiem, kad iestājas karsts laiks, latvieši gatavo auksto zupu. Tās sastāvā noteikti ir bietes, un kefīrs, paniņas vai rūgušpiens. Pārējās sastāvdaļas var mainīties pēc patikšanas - gurķi, kartupeļi, olas, arī gaļa vai desa. Par to, kādai jābūt īstai aukstajai zupai latvieši strīdas ne tikai savā starpā, bet arī ar kaimiņiem - lietuviešiem, baltkrieviem, poļiem, jo, protams, visi uzskata, ka īstā aukstā zupa ir tieši pēc viņu receptes.

Ja mēs runājam par zupām, tad tās aizņem īpašu vietu mūsu ēdienkartē. Daļu zupu mēs esam aizņemušies no citu tautu ēdienkartēm, piemēram borščs, rasoļņiks, bet citas zupas mēs gatavojam pēc savām receptēm, piemēram, ziemā mēs ēdam skābu kāpostu zupu ar mundierī vārītiem kartupeļiem, bet vasarā - skābeņu zupa ir viens no iecienītākajiem ēdieniem.

Latviešu virtuvē svarīgu vietu ieņem piena ēdieni. Pienu mēs dzeram tāpat, piemēram, ar ievārījuma maizi jeb zaptsmaizi vai medusmaizi, bet varam arī lietot dažādus piena produktus. Pats vienkārsākais ir krējums - piena tauki. Krējumu mēs iedalām saldajā krējumā un skābajā krējumā. Ja mēs sakām vienkārši krējums, tad ar to saprotam skābo krējumu. Krējumu mēs pievienojam gandrīz visur - zupām salātiem, mērcēm. Ne tik senos laikos krējummaize ar cukuru bija bērnu našķis. Ja pienu saraudzē, tad rodas rūgušpiens, kefīrs, vai jogurts. Latvijā rūgušpienu vairāk lieto laukos, bet kefīru - pilsētās. Tos var dzert tāpat ar vai bez garšvielām. No rūgušpiena tiek gatavots biezpiens. Biezpienu mēs jaucam ar krējumu, pievienojam sāli un garšaugus vai cukuru. To mēs ēdam brokastīs ar maizi, kartupeļiem vai kā saldo ēdienu. Tomēr visiecienītākais ēdiens ir siļķe ar kartupeļiem un biezpienu.

Saldajā ēdienā mēs esam iecinījuši maizes zupu vai maizes kārtojumu. To gatavo no rupjmaizes. Žāvētiem augļiem un saputota saldā krējuma - putukrējuma. Vasarā mēs bieži gatavojam debesmannu - saputotu augļu sulas un mannas putru ar pienu. Pamēģiniet! Mēli varēsiet norīt – tā jāsaka, kad ēdiens ir ļoti garšīgs.

Ja runājam par dzērieniem, tad latvieši, tāpat kā lielākā daļa eiropiešu, no rītiem dzer kafiju. Kafiju var dzert melnu vai ar pienu. Bieži vien mēs dzeram tēju – tā var but melnā tēja vai zaļā tēja ar citronu un medu. Latvieši ir iecienījuši zāļu tējas. Tās mēs pagatavojam no augiem, kas aug dārzā, mežā vai pļavā - no kumelītēm, liepziediem, piparmētrām, pelašķiem, un ļoti daudziem citiem augiem mēs gatavojam tējas. Bieži vien zāļu tējas mēs dzeram, kad esam apslimuši. Agrāk šos augus un tējas gudrības mums mācīja mūsu mammas vai vecmāmiņas, tagad mēs bieži par tām lasām grāmatās. Kad esam izslāpuši, mēs dzeram ūdeni, sulu vai kvasu. Pavasaros mēs dzeram bērzu sulas. Svētkos mēs galdā ceļam Rīgas Melno balzamu - īpašu alkoholisku dzērienu, kura recepte tiek turēta stingrā noslēpumā no 1752. gada.

Latvijā tradicionāli ir trīs ēdienreizes - brokastis no rīta, pusdienas - pusdienlaikā un vakariņas vakarā. Dažreiz mēs ēdam arī launagu vai palaunadzi starp pusdienām un vakariņām. Brokastīs parasti tiek smērētas sviestmaizes, vārītas putras vai ceptas olas. Mūsdienās brokastīs mēs ēdam arī kukurūzas pārslas un jogurtu.

Pusdienas bieži vien mēs ēdam ārpus mājas, jo šajā laikā esam darbā un skolā. Ja pusdienas mēs ēdam mājās, tām jāsastāv no trim ēdieniem – zupas, otrā ēdiena un saldā ēdiena. Parasti gan to ir grūti ievērot.

Launagā mēs uzkožam kādu cepumu vai maizīti ar pienu, tēju vai kafiju. Vakariņās iecienīti ir salāti vai dārzeņi, tomēr diezgan bieži vakariņās ir arī gaļas ēdieni. Bieži vien vakariņas ir vienīgā ēdienreize, kad ģimene ir kopā.

Latvieši labprāt gatavo ēdienu paši un ēd mājās, tomēr arvien biežāk mēs izvēlamies apmeklēt restorānus, kuros var nogaršot visdažādāko tautu virtuvju ēdienus, sākot no itāļu virtuves un beidzot ar Āzijas asajiem ēdieniem. Vairāki restorāni Rīgā piedāvā arī latviešu tradicionālo virtuvi. Tomēr, ja gribat ēst īstu latviešu ēdienu, dodieties ciemos pie latviešiem! Katrai saimniecei būs savs meistarstiķis, ar ko jūs pamielot, tāpēc es vēlēšu jums - labu apetīti!