Svētki un svinēšana

Ievads

1. Mājoklis

2. Vides objekti

3. Gadalaiki un laikapstākļi

4. Transports

5. Daba

6. Ēdiens

7. Svētki un svinēšana

8. Vaļasprieki 

9. Iedzīvotāji

10. Kultūra 

11. Izglītība

Padomi un gramatika:

Latviešu valodā ir divas dzimtes –

vīriešu un sieviešudzimte.

​

Vīriešu dzimtes galotnes:

-s; -š; -is, -us

(gald-s, vēj-š, kaķ-is, med-us)

​

​

Sieviešu dzimtes galotnes

-a, -e, -s.

(māj-a; egl-e, sird-s)

​

Lietvārdu locīšana

​

Latvijas svētku un svinamās dienas

​

​

​

​

Sveicināti! Mani sauc Armins Ronis un es pastāstīšu par svētkiem un to svinēšanu Latvijā un Rīgā.

Latvijā, tāpat kā jebkurā citā valstī, cilvēki svin svētkus. Mums ir daudz dažādu svētku. Svētkus var iedalīt valsts svētkos, gadskārtu svētkos un ģimenes svētkos. 
Valsts svētkus mēs svinam dienās, kad ir notikuši Latvijas valstij svarīgi notikumi. Latvija ir jauna valsts, bet mums ir savas svētku tradīcijas. Visbagātākais valsts svētku mēnesis ir novembris. 11. novembrī Latvijā atzīmē Lāčplēša dienu. Šajā dienā pie Rīgas tika sakauts Latvijai naidīgs karaspēks un kļuva iespējama Latvijas neatkarība. Šī diena ir nosaukta latviešu mitoloģiskā varoņa Lāčplēša vārdā. Šajā dienā rīdzinieki dodas uz Brāļu kapiem nolikt svecītes un pieminēt karavīrus, kas krituši par Latvijas neatkarību.

18. novembrī mēs svinam Latvijas dzimšanas dienu. Tie ir nozīmīgākie valsts svētki. Oficiāli tā saucas Latvijas Latvijas Republikas proklamēšanas diena. Latvija kā valsts tika proklamēta 1918. gada 18. novembrī. Svinīgā cermonija notika Nacionālajā teātrī. Šajā dienā Rīgā notiek koncerti un dažādi pasākumi. Vakarā pie Brīvības pieminekļa notiek Valsts prezidenta uzruna un koncerts. Daudzi šo dienu izvēlas pavadīt ģimenes lokā. Tad tiek gatavotas svētku vakariņas un galds rotāts ar Latvijas valsts simboliku.

1. maijā, kad kokiem ir saplaukušas lapas, mēs svinam Satversmes sasaukšanas dienu un Darba svētkus. 4. maijā mēs svinam Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas dienu. Otrā Pasaules kara laikā Latviju okupēja Padomju Savienība. 1990. gada 4. maijā Latvijas PSR Augstākā padome pieņēma dokumentu, kas atjaunoja Latvijas neatkarību.

Latviešiem ir daudz atceres un piemiņas dienu, kā arī dienas, kad mēs kādus godinām. Teātra dienu Rīgas teātri atzīmē ar kādu īpašu koncertu vai pasākumu. Māmiņdienu, kas parasti ir maija vidū, skolās un bērnudārzos rīko koncertus māmiņām, un bērni gatavo nelielas dāvanas savām mammām.

Tāpat kā valsts svētki, arī gadskārtu svētki notiek katru gadu noteiktos datumos un ir dažādām tradīcijām bagāti. Latvijā un arī Rīgā pagāniskās tradīcijas ir savijušās ar kristīgajiem. Vienīgie svētki, kas “iekrīt” dažādos datumos, ir Lieldienas - tās katru gadu svinam citā laikā, atkarībā no baznīcas kalendāra. Parasti ticīgie cilvēki šajā dienā dodas uz baznīcu. Bet visi kopā noteikti krāso olas raibās krāsās, “kaujas” ar tām un spēlē dažādas spēles. Nebaidieties, olu kaujās cieš tikai olas! Parasti divi pretinieki sit olu pret olu un uzvar tas, kura ola nesaplīst. Šajā dienā noteikti ir arī jāšūpojas! Ticējumi saka, ka tad nekodīšot odi. Lieldienu laikā notiek arī dažādi koncerti un pasākumi, kuros var piedalīties katrs Rīgas iedzīvotājs un viesis.

Nākamie lielie svētki ir Jāņi jeb Līgo svētki. Tos mēs svinam 23. un 24. jūnijā. Latviešiem šie svētki ir vissvarīgākie. Tad ir visgarākā diena un visīsākā nakts. Lielākā daļa rīdzinieku tad brauc uz laukiem svinēt ar savu ugunskuru un mielastu! Rīgā arī var svinēt Līgo svētkus! Doma laukumā ir Zāļu tirgus, kur notiek lielā tirgošanās. Šajā tirgū var nopirkt Jāņu zāles, vainagus, Jāņu sieru, alu – Jāņu svinēšana bez šīm lietām nav iedomājama. Jāņu vakarā Rīgas apkaimēs notiek svinēšana - koncerti un Zaļumballes. Ja ir vēlme svinēt īstus Jāņus, tad jums jādodas uz Dzegužkalnu, kur jau ilgus gadus notiek tradicionāla Jāņu svinēšana ar ugunskura kuršanu, ielīgošanu, dziesmām, dejām un kārtīgu izdancošanos visas nakts garumā.

Savukārt ziemas sākumu iezīmē Mārtiņi. Tas ir 10. novembrī. Tad galdā tiek celts cepts gailis vai zoss un sumināti Mārtiņi. Kad dienas ir visīsākās, tad ir Ziemassvētku laiks. Ziemassvētku gaidīšana sākas ar Adventi. Tad rīdzinieki izrotā savus logus ar Ziemassvēktu dekorācijām, Rīgā dažādās vietās parādās izpušķotas egles un eglītes. Pirms pašiem Ziemassvētkiem arī katrā mājā parādās eglīte, kuru parasti izrotā visa ģimene kopā. Gaisā jūtama liela gaidīšana, savukārt, veikalos visi steidz iegādāt Ziemassvētku dāvanas. Ziemassvētku vakarā 24. decembrī kristieši dodas uz  baznīcu, bet visas ģimenes, neatkarīgi no ticības – sēžas pie svētku vakariņu galda. Ziemassvētkos noteikti ir jācep pīrāgi un piparkūkas. Pēc vakariņām ir lielā dāvanu dalīšana - bērni, reizēm arī pieaugušie, skaita dzejolīšus vai dzied dziesmiņas, par ko saņem dāvanas. Pavisam mazie bērni ir pārliecināti, ka dāvanas atnes Ziemassvētku vecītis. Lielākie bērni zina, ka dāvanas ir sagādājuši ģimenes locekļi un draugi. Šis vakars gandrīz vienmēr tiek pavadīts ģimenes lokā. Lielā ciemošanās un draudzēšanās ir otrajos un trešajos Ziemassvētkos, kas ir 25. un 26. decembrī.

Jau nedēļu pēc Ziemassvētkiem ir gada beigas. Mēs to saucam par Vecgada vakaru, bet nākamā gada pirmo dienu – par Jaungada dienu. Šajos svētkos tradīcijas ir krietni atšķirīgas: ir ģimenes, kas izvēlas šos svētkus svinēt ģimenes lokā, ir tādas, kas dodas uz ballīti kopā ar draugiem, citi dodas tālos ceļojumos. Nemainīga tradīcija gadu mijā ir klausīties Ministru prezidenta un Valsts prezidenta uzrunas. Pusnaktī tiek saskandinātas šampanieša glāzes un vēlēts laimīgs Jaunais gads.

Katram cilvēkam reizi gadā pienāk arī dzimšanas diena. Dzimšanas diena ir tā diena gadā, kad cilvēks ir piedzimis. Cilvēku, kam ir dzimšanas diena, sauc par gaviļnieku vai jubilāru. Šajā dienā latvieši dzied dziesmu “Daudz baltu dieniņu” un dāvina dāvanas. Svarīga šajā dienā ir torte, kurā ieliek tik  svecīšu, cik gadu paliek. Dažreiz jubilāru met gaisā tik  reižu, cik gadu paliek. Ja cilvēks vēlas svinēt dzimšanas dienu, viņš viesus ielūdz ar ielūgumu. Visbiežāk svin bērnu dzimšanas dienas un apaļas jubilejas, piemēram, 50 vai 60 gadu jubilejas. Latvijā īpaši tiek godināti cilvēki, kam ir 100 un vairāk gadu.

Lai apsveiktu vārda dienā, ielūgums nav nepieciešams, to var darīt visi, kas vēlas. Vārda dienas Latvijā ir populāras, un ir pieņemts tajās apsveikt. Par to, ka  cilvēkam ir vārda diena, var uzzināt no kalendāra - latviešu valodā kalendārā tiek rakstītas vārda dienas. Katru gadu vārda dienu saraksts tiek pārskatīts un mainīts. Katrs Latvijas iedzīvotājs var iesniegt priekšlikumu kādai vārda dienai. 22. maijā tiek svinētas vārda dienas kalendārā neierakstītajiem vārdiem. Tā ir diena, kad ikviens, arī tad, ja viņa vārds nav kalendārā, var svinēt savu vārda dienu.

Mūsdienās arvien biežāk ģimenes svētkus mēdz svinēt restorānos un izklaides vietās. Ja vārda dienas un dzimšanas dienas cilvēki svin katru gadu, tad ir svētki, kas parasti notiek reizi mūžā. Pirmie svētki cilvēka mūžā kristiešiem ir kristības. Tā ir diena, kad cilvēks tiek uzņemts kristīgajā baznīcā. Latvijā ir dažādas konfesijas, kam par šo procesu ir dažāda izpratne, bet visbiežāk cilvēku krista drīz pēc piedzimšanas. Ja negribas bērnu kristīt kristīgajās tradīcijās, tad ir iespēja to darīt senlatviešu tradīcijās. Tad to sauc par krustabām, un tas ir garš rituāls, kur parasti nāk talkā rituālu pārzinātāji. Otrs lielais dzīves notikums ģimenē ir kāzas. Kāzās cilvēki apsola viens otram but kopā līdz mūža galam – viņi precas. Latvijā kāzas ir ļoti bagātas ar rituāliem un parasti ilgst vairākas dienas. Lielākā daļa kāzu rituālu ir saistītas ar senām tradīcijām, tomēr daži rituāli, piemēram, tortes dalīšana pēc pusnakts, ir radušies mūsdienās. Daudz jaunu cilvēku šobrīd izvēlas kāzas svinēt citādi - neievērojot rituālus, tomēr vienmēr kāzās būs sarakstīšanās. Tas ir laulību cermonijas mirklis. Dzimtsarakstu nodaļā vai laulāšana baznīcā, pēc kuras visticamāk būs kopīga svinēšana kopā ar kāzu viesiem. Pēdējais notikums cilvēka dzīvē ir tad, kad viņš ir nomiris. Tās ir bēres. Uz bērēm parasti ierodas tuvākie cilvēki un apglabā mirušo. Dažreiz bēres sauc arī par apbedīšanu. Mirušo apglabā kapā, kas atrodas kapos. Rīgā ir vairāki kapi – Lielie kapi, Meža kapi, Mārtiņa kapi, Raiņa kapi un citi. Mūsdienās arvien biežāk mirušo kremē - sadedzina.

Noslēgumā par svētkiem, kādi ir tikai rīdziniekiem – Rīgas dzimšanas dienu. Rīga ir dibināta 1201. gadā un ir īsta vecmāmiņa - Rīgai šobrīd ir vairāk nekā 800 gadu! Katru gadu augusta otrajā pusē notiek Rīgas svētki, kas ir bagāti ar kultūras programmu visiem, kas vēlas šajos svētkos piedalīties. Mēs ceram, ka visā šajā svētku klāstā Jūs atradīsiet arī savējos, kurus svinēt kopā ar mums!