top of page

Rīgas stāsti

Kultūra

Padomi un gramatika:

Frazeoloģisms ir valodā nostiprinājies stabils, tradicionāls vārdu savienojums ar īpatnēju nozīmi, kura kopējā nozīme atšķiras no atsevišķo vārdu nozīmēm.

Frazeoloģismu nozīme neizriet no atsevišķo vārdu nozīmēm. Frazeoloģismi ir nozīmes ziņā nedalāmi vārdu savienojumi, un to nozīme ir atšķirīga no frazeoloģismu veidojošo vārdu nozīmēm.

mākslas gardēdis (patīk māksla)

piektais ritenis (cilvēks, kas kaut kur ir lieks),

ciets rieksts (grūts uzdevums),

lēkt acīs (izaicinoši izturēties),

ņemt uz grauda (bārt),

vienā mutē (visi reizē),

atplestām rokām (ar sajūsmu),

ar dievu uz pusēm (šā tā, slikti),

uguns pakulās (sākas tracis, pēkšņas dusmas, sašutums),

slaucama govs (izmantošanas objekts),

zīlēt kafijas biezumos (izteikt minējumu)

braukt pa zaķi (braukt bez biļetes)

nosmelt krējumu (paņemt labāko, pārējo atstāt citiem)

zemūdens akmeņi (neparedzamas, negaidītas grūtības)

kā niere taukos (dzīvot ļoti labi)

Sveicināti! Mans vārds ir Armins Ronis, un šodienas tēma ir kultūra Rīgā.

Katai valstij un arī katrai pilsētai ir sava – īpaša kultūra. Un Rīga noteikti nav izņēmums. Cauru gadu Rīgā notiek aktīva kultūras dzīve. Ziemā – telpās, vasarā – brīvā dabā. Pirmais un vienkāršākais veids kā baudīt kultūru ir Rīgas unikālā arhitektūra. Tā ir ir visprecīzākā Rīgas dažādo laiku, ietekmju un ideju lieciniece. Eklektiska un pārsteidzoša savā daudzveidībā. Tajā varam atrasti gandrīz visu stilu iezīmes – sākot no gotikas, baroka, klasicisma līdz jūgendstilam, modernismam un koka arhitektūrai. Ja pastaigāsieties pa Vecrīgu, apskatiet Rīgas Domu, kas celts gotikas stilā, bet lepojas ar barokālu torni. Savukārt, ja iesiet pastaigā pa centru, jums būs iespēja apskatīt ap 800 jūgendstila celtņu. Jūgendstilam pat ir savs muzejs Rīgā, kuru noteikti ir vērts apmeklēt. Kopumā Rīgā ir ap trīsdesmit muzeju. Daļa no tiem ir memoriālie muzeji, piemēram, dzejnieka Ojāra Vācieša muzejs, kas atrodas Āgenskalnā Altonas muižā, daļa vetīti kādai zinātnei vai profesijai, piemēram, Teātra muzejs vai Ugunsdzēsības muzejs. Bet tiem, kam patīk medicīna, ir pieejami veseli trīs muzeji: Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzejs, Farmācijas muzejs un Anatomijas muzejs.

Ir muzeji, kas veltīti Latvijas un latviešu tautas vēsturiskiem notikumiem. Latvijas Kara muzejā ir iespēja uzzināt par daudzajiem kariem, kādos ir ierauta Latvija. Okupācijas muzejs stāsta par to, ​​kas notika ar Latviju, Latvijas tautu un zemi Padomju Savienības un Hitleriskās Vācijas okupāciju režīmu valdīšanas laikā no 1940. līdz 1991. gadam. Ja vēlaties uzzināt, kā latviešu tauta atguva savu brīvību, jums noteikti jāapmeklē Tautas frontes muzejs, bet, ja interese par Latvijas vēsturi ir dziļāka, noteikti iesakām apmeklēt Latvijas Nacionālais vēstures muzeju. Visu par Rīgu uzzinsiet Rīgas vēstures un kuģniecības muzejā. Savukārt mākslas mīļotājiem noteikti ir jāapmeklē Latvijas Nacionālais mākslas muzejs, kurā var iepazīties ar mūsu dižākajiem māksliniekiem, bet ārzemju mākslinieku kolekcijas varat apskatīt Rīgas biržā. Kopā ar bērniem noteikti aizejiet uz Latvijas Nacionālo dabas muzeju vai Latvijas Etnogrāfisko brīvdabas muzeju.

Kad braucat pāri Daugavai, nevarat nepamanīt gandrīz baltu ēku, kas paceļas pāri visām citām mājām Pārdaugavā. Tā ir Nacionālā bibliotēka, vai kā mēs sakām: Gaismas pils. Tā ir lielākā bibliotēka Latvijā un tajā atrodas unikālas vērtības. Bibliotēka ir uzcelta pavisam nesen, un viss bibliotēkas krājums atrodas vienuviet, tāpēc šajā vietā laiks paiet nemanot. Bez Nacionālās bibliotēkas Rīgā ir vēl vairākas bibliotēkas. Mazās bibliotēkas atrodas apkaimēs, un uz tām dodas pēc grāmatām, kuras lasīt mājās, savukārt vairākas bibliotēkas atrodas mācību iestādēs un ir specializējušās zinātniskajā literatūrā.

Garos rudens vakarus rīdzinieki bieži pavada teātrī. Latviešiem patīk teātris, un biļetes uz to dabūt nav viegli. Teātrim Latvijā ir visdažādākie žanri – traģēdija, komēdija, drāma. Iemīļotas ir muzikālās izrādes, kas vasarās notiek brīvdabas estrādēs. Skaistā baroka stila ēkā atrodas Nacionālais teātris. Šajā teātrī var atrast gan latviešu autoru izrādes, gan ārzemju dramaturģiju. Nacionālajā teātrī ir svarīgas tradīcijas. Savukārt Dailes teātris, vai kā mēs sakām – Daile – ir lielākais teātris Latvijā, un būvēts modernisma stilā. Tas ir teātris, kas lepojas ar visspožāko režijas teātra vēsturi Latvijas kultūrā, un kura stilu vairāk nekā četrdesmit gadus veidoja tā dibinātājs aktieris un režisors Eduards Smiļģis. Savukārt Jaunais Rīgas teātris saviem skatītājiem piedāvā gudru, atraktīvu un neparastu repertuāru - mūsdienīgu skatījumu uz klasiku, latviešu oriģināldramaturģiju un ārzemju autoru darbus. Uz šo teātri pārsvarā dodas teātra mākslas gardēži. Tā mēs sakām, ja patīk garšīgi paēst, vai arī pārnestā nozīmē, ja runājam par kaut ko īpašu vai patīkamu.

Kaut ko pavisam īpašu var atrast arī Latvijas leļļu teātrī - lelles. Sadarbojoties lellēm un cilvēkiem, veidojas brīnišķīgas izrādes gan pieaugušajiem, gan bērniem. Leļļu teātrim pieder visilgāk spēlētās izrādes rekords Latvijā. Izrāde “Un atkal Pifs” tiek spēlēta jau 40 gadus!

Atsevišķi minama ir Latvijas Nacionālā opera un balets. Tā ir vieta, kur satiekas opera un balets, un laikmetīgais ar moderno. Latvijas Nacionālā opera un balets piedāvā operas un baleta iestudējumus, kā arī vairākus simfoniskās un kamermūzikas koncertus. Turklāt pati operas ēka ir viena no Rīgas pērlēm – klasicisma stilā celta balta celtne pašā Rīgas sirdī. Opera nav vienīgā vieta, kur notiek koncerti.

Lielajā ģildē notiek simfoniskās mūzikas koncerti. Tur arī mājvieta ir Nacionālajam Simfoniskajam orķestrim. Mūzikas namā “Daile” varat baudīt visdažādāko stilu kamermūziku, bet VEF Kultūras pilī – visdažādākos pasākumus un notikumus, kas pieejami katrai gaumei – no tautas mūzikas līdz džezam, no koncerta līdz teātra izrādei vei šovam.

Katrai gaumei Rīgā ir pieejams arī kino. Rīgā ir vairāki moderni kinoteātri gan centrā, gan Rīgas apkaimēs. Tomēr mēs gribam pastāstīt par kādu īpašu kinoteātri. Kinoteātris Splendid Palace ir viens no krāšņākajiem un senākajiem Eiropas kinoteātriem, kas jau kopš 1923. gada priecē kino cienītājus ar izcilu un kvalitatīvu kino. Šis kinoteātris ir tik grezns, ka uz to jādodas kā ekskursijā. Starp citu, šis ir vienīgais kinoteātris, kurā kino var skatīties, malkojot vīna glāzi.

Vēlme būt kultūrā ir ne tikai profesionāļiem, bet arī amatieriem. Rīgā ir vairāk kā 200 amatierkolektīvi – kori, ansambļi, deju kolektīvi, amatierteātri, mūzikas ansambļi un orķestri. Pārsvarā dalība šajos kolektīvos ir bez maksas, to darbību finansē Rīgas Dome. Lielākoties šie kolektīvi darbojas kultūras namos – Amatierkolektīvi regulāri uzstājas, tomēr vislielākais notikums šiem kolektīviem ir Dziesmu un Deju svētki. Šie svētki notiek reizi piecos gados. Tad Rīga uz nedēļu pārvēršas par Dziesmu svētku Rīgu – notiek koncerti, pasākumi, konkursi. Šajā nedēļā tiek noteikti labākie amatierkolektīvi Latvijā visos žanros. Koru konkursam pat ir īpašs nosaukums: “Koru kari”. Tiek cildināti, tas ir slavēti, kolektīvu vadītāji un dalībnieki. Viens no lielākajiem notikumiem ir Dziesmu svētku gājiens, kad Brīvības iela pārvēršas par dziedošu un dejojošu prieka un lepnuma pilnu gatvi. Dziesmu svētku kulminācija ir noslēguma koncerts Dziesmu svētku estrādē Mežaparkā. Ar kultūru Rīgā var nodarboties visi. Un galu galā, neatkarīgi no tautības, interesēm, mēs visi esam kultūras nesēji. Atliek tikai izvēlēties un radīt Rīgas kultūru kopā.

Rīgas stāsti

“Rīgas stāsti” ir mācību video cikls. Vidēji garos materiālos apkopoti stāsti latviešu valodā par tēmām, kas ir apstiprinātas Latviešu valodas programmā pieaugušajiem B1 un B2 līmenim.

Projekts tiek līdzfinansēts Rīgas pilsētas Sabiedrības integrācijas programmas ietvaros.

​Par mācību materiāla saturu atbild biedrība “DrKT biedrība.

bottom of page